BĒRNĪBAS SAPNIS : AGNESE BORDJUKOVA [DEJAS ANATOMIJA]

Ideja, horeogrāfija, izpildījums: Agnese Bordjukova
Ideja, dramaturģija: Rasa Niurkaite (Lietuva/Lielbritānija)
Mūzikas autors: Edgars Rubenis 
Video mākslinieks: Ivars Šmits
Scenogrāfe: Anda Skrējāne
Scenogrāfes asistents, tehniskie risinājumi: Kārlis Lapiņš
Gaismu mākslinieks: Rainers Kornhuberts
radošā producente: Zane Estere Gruntmane
Konsultants projekta attīstībā: 
tobias m.Draeger / draeger u.Co (GERMANY / Austria)

Producents: PIGEON-BRIDGE, līdzproducenti: Dejas Anatomija, CITA ABRA
Izrādes finansiālie atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ziemeļu-Baltijas valstu mobilitātes programma, Rīgas Dome

Pirmizrāde: 30. jūlijā, 2016 “Cita Abra” Kultūras dzirnavās, Cīravā

 

Mums katram kaut kas no sevis ir apslēpts. Jau no pirmā brīža, kad sākam saskarties ar citiem – ar sabiedrību, mēs sākam ko atklāt par apkārtējiem, bet vispirms, protams, par sevi pašiem. Ar laiku katrs no mums saprot, ka ne visas viņa personības puses ir vēlamas, un, cenzdamies palikt sabiedrības daļa, tiecas tās sevī noliegt.  Šīs puses tiek nomāktas un nobēdzinātas no acīm. Taču tās nepazūd.

Junga skolas piekritēji ieviesa ēnas jēdzienu jeb psihes daļu, kas glabā tās īpašības, ko cilvēks sevī izvēlas noliegt. Ēna sastāv ne tikai no tām sabiedrībai nepieņemamajām mūsu iedabas daļām, ko varētu saukt par negatīvām, bet, galvenais, ēna ietver sevī vitālo enerģiju, spontanitāti un brīvību, kuras mēs esam pazaudējuši savā augšanas procesā.

Kāpēc mēs tik viegli aizmirstam savus Bērnības sapņus un paši kļūstam tikai par sociālām funkcijām?  Indivīdam mūsu sabiedrībā tiek pakāpeniski atņemtas morālās tiesības pašam lemt par to, kā nodzīvot savu dzīvi, tā vietā viņu pārvaldot, uzturot un apmācot kā sociālu vienību. Mūs interesē uztaustīt veidus, kā iepazīt savu ēnas pusi, lai no jauna atklātu brīvību dzīvot pašiem savu dzīvi. Tas ir ilgs un sarežģīts process, bet pirmais solis šai ceļā ir pieņemt savu ēnu. Jo vairāk kāds cenšas šo savu pusi noliegt un uzturēt savu „vieglo, akceptējamo” ārieni, jo vairāk žņaugu viņš jūt… Jo spožāka ir gaisma, jo tumšāka arī ēna… Cik ilgi var tikt noliegta ēna, pirms tā pārņem varu?