I AM A REALLY SHY PERSON : KRISTĪNE BRĪNIŅA

 

Ideja, koncepts, horeogrāfija,  izpildījums: KRISTĪNE BRĪNIŅA
Tehniskie risinājumi un atbalsts: PĒTERIS BRĪNIŅŠ, KĀRLIS LAPIŅŠ
Izrādes producente: ZANE ESTERE GRUNTMANE
Fotogrāfija: PĒTERIS BRĪNIŅŠ
Plakāta dizains: LINDA BĒRZIŅA

Producents: PIGEON-BRIDGE, līdzproducents: CITA ABRA
Finansiālais atbalsts: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Paldies mūsu atbalstītājiem un sabiedrotajiem: Cīravas Pagasta pārvalde, Cīravas Kultūras nams, Cīravas arodvidusskola, Cīravas Luterāņu baznīca, PXB, AS “Latvijas valsts meži” , Starptautiskais mūzikas festivāls “Laba Daba”, Liepājas koncertzāle “Lielais Dzintars”, Ģertrūdes ielas teātris, Gutenberga Druka, Laikmetīgās dejas horeogrāfu asociācija Latvijā, dzirkstošās bērzu sulas “Birzī”.

Brīvdabas pirmizrāde: 30.jūlijs, 2016 Cīrava.

 

“Man šķiet, ka katrs dzīvē ir sastapies ar kāda cita izteiktiem vārdiem, kas  precīzi pauž to, ko jūs domājat, bet ko nebijāt paguvuši noformulēt un apzināt. Tāda pieredze dāvina iespēju sastapties pašam ar sevi,” atzīst horeogrāfe.

“I am a really shy person” (tulk. Es esmu patiešām kautrīgs cilvēks) ir horeogrāfes Kristīnes Brīniņas solo izrāde, ka tapusi iedvesmojoties no diriģenta Andra Nelsona, vērojot viņu darbībā un klausoties intervijas. Šobrīd Kristīne diriģentu varētu dēvēt par savu varoni un tas, ka Nelsons tieši šogad ir saņēmis prestižo “Grammy” mūzikas balvu ir tīrā sagadīšanās.

Kristīni dziļi aizkustināja mākslinieka atklātība, vienkāršība un mīlestība pret to, ko viņš dara un viņai radās vēlēšanās spēt tikpat dabiski un vienkārši runāt par sevi un savu aicinājumu. Nelsona pārdomas ir precīzi izteikušas mākslinieces personīgās izjūtas un iemeslus, kādēļ viņa nodarbojas ar savu profesiju – deju. Izrādes stāsts nav par karjeras panākumiem, bet par spēju būt ar atvērtu sirdi.

Ar teksta, mūzikas, ķermeņa valodas un fantāzijas starpniecību horeogrāfe centīsies iemiesoties apbrīnotajā māksliniekā, ar cerību tajā saskatīt sevi. Domājot par diriģenta un orķestra attiecībām, Kristīne vēlas, lai izrāde ir ne tikai personīgs stāsts, bet, lai tā ir arī aicinājums skatītājiem pievērst uzmanību kustībām un darbībām, ko mēs izpildām ikdienā un kādu “skanējumu” tās rada sabiedrībā un notikumos ap mums.