Rīgas pirmizrādi piedzīvos Agneses Bordjukovas solo izrāde “Bērnības sapnis”May 18, 2017

28. maijā plkst. 17.00 LKA teātra mājā “Zirgu pasts” izrāde par cilvēka personības veidošanos.

28. maijā plkst. 17.00 pirmo reizi Rīgā Latvijas kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” būs skatāma horeogrāfes Agneses Bordjukovas solo dejas izrāde “Bērnības sapnis”. Izrāde pirmizrādi piedzīvoja pērnā gada jūlija izskaņā Cīravā, kultūras dzirnavās “Cita Abra”. 

Izrādes idejas autore, horeogrāfe un izpildītāja ir Agnese Bordjukova, izrādi veidojuši dramaturģe Rasa Niurkaite (Lietuva/Lielbritānija), video mākslinieks Ivars Šmits, scenogrāfe Anda Skrējāne, gaismu mākslinieks Rainers Kornhubers, izrādes mūzikas autors ir Edgars Rubenis un radošā producenteZane Estere Gruntmane, menedžments Ieva Strazdiņa. 

Producents: PIGEON-BRIDGE, līdzproducenti “Cita abra”un “Dejas anatomija”. Izrādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Latvijas Kultūras akadēmija un citi.

Izrāde notiks Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts”, Rīgā, Dzirnavu ielā 46, 28. maijā plkst. 17.00.

Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Izrāde “Bērnības sapnis” pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada jūlijā Cīravā, “Cita Abra” kultūras dzirnavās, augustā bija skatāma Liepājā, projektā “Jauna deja jaunā vietā” koncertzālē “Lielais dzintars”.

Agneses Bordjukovas izrādes “Bērnības sapnis” centrā ir cilvēka personības veidošanās izpēte. Jau no pirmā brīža, kad sākam saskarties ar citiem – ar sabiedrību, mēs sākam kaut ko atklāt par apkārtējiem, bet vispirms, protams, paši par sevi. Ar laiku katrs no mums saprot, ka ne visas viņa personības puses ir vēlamas, un, cenzdamies palikt sabiedrības daļa, tiecas tās sevī noliegt. Šīs puses tiek nomāktas un nobēdzinātas no acīm, taču tās nepazūd.

Junga skolas piekritēji ieviesa ēnas jēdzienu jeb psihes daļu, kas glabā tās īpašības, ko cilvēks sevī izvēlas noliegt. Ēna sastāv ne tikai no tām sabiedrībai nepieņemamajām mūsu iedabas daļām, ko varētu saukt par negatīvām, bet, galvenais, ēna ietver sevī vitālo enerģiju, spontanitāti un brīvību, kuras mēs esam pazaudējuši savā augšanas procesā.

Izrādē tiek uzdots jautājums – kāpēc mēs tik viegli aizmirstam savus bērnības sapņus un paši kļūstam tikai par sociālām funkcijām? Indivīdam mūsu sabiedrībā tiek pakāpeniski atņemtas morālās tiesības pašam lemt par to, kā nodzīvot savu dzīvi, tā vietā viņu pārvaldot, uzturot un apmācot kā sociālu vienību. Izrādes autorus interesē uztaustīt veidus, kā iepazīt savu ēnas pusi, lai no jauna atklātu brīvību dzīvot pašiem savu dzīvi. Tas ir ilgs un sarežģīts process, bet pirmais solis šai ceļā ir pieņemt savu ēnu.

Horeogrāfe Agnese Bordjukova ir neatkarīga dejas māksliniece, kas veido darbus, dejo un arī pasniedz. Vairākus gadus ir viena no laikmetīgās dejas apvienības “Dejas Anatomija” dalībniecēm. Grupas sastāvā veidojusi izrādes “3/4 Ūdens” (2012) sadarbībā ar mūziķi Laimu Jansoni, “Dunkani – dīvaiņi vai pravieši” (2012) sadarbībā ar dejas kritiķi un dramaturģi Intu Balodi, Mežonīgā triloģija (2015) sadarbībā ar Laimu Jansoni un producentu apvienību “Pigeon-Bridge” u.c. Horeogrāfe ir sadarbojusies ar tādiem režisoriem un horeogrāfiem kā Varis Klausītājs, Lilita Lauskiniece, Aija Uzulēna, Elīna Gaitjukeviča, Simona Orinska u.c.